"Es dzīvoju tā vidū"
intervija
© Anna YonaBYM.de: Ko jūsu darbs jums nozīmē? Vai esat veids, kā izteikt sevi?
Anna: Attēli, kurus es ievietoju internetā, tika veikti foto darbnīcā, kas bija par fotogrāfiju, kurā fotografēti atsevišķi cilvēktiesību raksti. Es esmu izvēlējies to darīt "tiesības uz brīvību", kas sevī ietver tiesības sapņot savu nākotni un tiesības dzīvot bez bailēm. Diemžēl manā pieņemtajā Izraēlas mājā tās ne vienmēr ir pašsaprotamas.
BYM.de mākslinieks Anna
© Anna YonaBYM.de: Kā jūs atnācāt uz mākslu?
Anna: Es sāku fotografēt, kamēr es vēl biju skolā, bet vispirms, ja es atceros pareizi, kaimiņu ēzeli. Vēlāk, manos ceļojumos (līdzīgi kā manas mazās māsas, kas rakstīja blogu par Argentīnu par Worldbymler emuāru), es sāku fotografēt un mācīties pēc pieredzes. Dažus mēnešus es strādāju arī kā fotogrāfs nelielam laikrakstam Ekvadorā. Tikmēr man jāsaka, ka esmu mazliet ignorējis fotogrāfiju, bet varbūt šis mazais panākums man atkal rada impulsu.
BYM.de: Kā jūsu stils atšķiras no citiem māksliniekiem?
Anna: Man patīk strādāt ar spoguļattēliem un refleksijām (skatlogi, stikla rūtis), vai arī atkal fotografēt savas izdrukas, kas dod man iespēju mazliet atšķirīgi izmantot to pašu fotografēšanas momentu. Bet es noteikti neesmu vienīgais.
BYM.de: Vai jums ir sapnis? Reiz, piemēram, lai iegūtu savu izstādi slavenajā galerijā?
Anna: Tikmēr mani sapņi ir vairāk par manu ģimeni un pārvietošanos uz laukiem. Bet pirms es kļuvu tik šausmīgs, man bija sapnis darīt fotojurnālismu un vērst uzmanību uz citu cilvēku likteni ar maniem attēliem. Es to pietiekami nesapratu. Bet kas zina, varbūt tas nav par vēlu. Galu galā, es tiešām dzīvoju tieši visu vidu.
"Es dzīvoju tā vidū"
