Mobilo tālruņu romāni: lielais Thumb kino
Dažas dienas Tokija ir pietiekami. Tad jūs zināt. Tas, ka dzelzceļš nekad nav tik pilnīgs, kā jūs vienmēr domājāt. Un nekad tik pilna, ka pūļa japāņi nevarēja izvilkt savu tālruni un spēlēt ar to. "Oyayubizoku", īkšķis savienojums, izspēles japāņu par viņu mobilo telefonu atkarību. Pastāvīgi apturiet displeju, ierakstiet e-pastus un ziņas. Viss romāns, kaut kādā veidā, joprojām domā.
Towa, 27
Un tad jūs varētu būt vilcienā blakus jaunai meitenei, piemēram, Towai. Ar ātru īkšķi uz viņas Disney tālruņu tastatūras ar daudziem Mickey Mouse apiņiem. Un patiešām rakstot romānus. Tie, kas tad lasīja pusi no Japānas. Tie, kas bija Towa zvaigzne. Piemēram: students Sakura pārdod vīriešiem, lai ļautu viņu iepirkšanās orgijām, viņa iemīlas Callboy Reo, tad ir daudz problēmu ar Reo pimpu un Sakuras draugu, bet galu galā laimīgs beigas Japānas tropu paradīzes sala Okinawa.
Šis stāsts ir Towa, 27, kādā brīdī starp vilcienu, kad viņa bija ceļā uz darbu no rīta - kā viena no Japānas meitenēm, ko sauc par "biroja ziediem", jo viņi nav pārāk jēgpilni, bet diezgan pietiekami. ir tas, ka kāds darbinieks galu galā nogādās tos zem pārsega. Towa, kas ierakstīts vilcienā un dažkārt (pieņemsim, ka saskaramies) darbā, viņa austīja un saviļņoja stāstu, displeja lappusi, līdz viņa nāca klajā ar ideju nodot atsevišķas nodaļas internetā.
"Es nekad iepriekš neko neesmu uzrakstījis," saka Towa, un viņa smaidīgi smaida, it kā tas būtu apgrūtināts ar viņas panākumiem. "Kā skolnieces, mēs nodevām viens otram mūsu dienasgrāmatas, lai tās izlasītu, bet tās patiesībā rakstīja tikai par sevi. Arī man ir Sakura stāsts, kas man tikai reiz rakstīts un nav domāts par lasītājiem."
Nākamajā lapā: mobilo tālruņu romānu panākumu noslēpums
Svarīgākais aksesuārs: ik pēc trim mēnešiem vidējais japāņu uzņēmums pērk jaunu mobilo tālruni.
Mobilie romāni japāņu valodā „Keitaishosetsu” ir jauns izaugsmes literatūras burvju dārzā. Un tas, kas pagaidām attīstās tikai Japānā. Towa to neizdomāja, kā arī viņa nebija pirmā, kas redzēja mobilo telefonu izdošanos. Jauns Tokijas puisis, vārdā Yoshi, pirms dažiem gadiem izveidoja tīmekļa vietni, lai ieguldītu 80 eiro ekvivalentu, kuram katrs japāņu varētu ielādēt visu, ko viņš veica savā mobilajā telefonā. Tajā pašā laikā viņš atteicās no sava mobilā telefona romāna "Ayus Story" - stāsts par pusaudžu prostitūtu, ko viņš bija ierakstījis savā mobilajā telefonā, braucot ar vilcienu. Viņš izplata reklāmas vietnes savai vietnei aptuveni 2000 skolēnu, kas izbaudīja moderno Tokijas rajonu Šibujā. Dažu nedēļu laikā Yoshi vietnei bija 2,5 miljoni lietotāju.
Līdzīgā tīmekļa vietnē ikviens varēja izlasīt Towas mobilo romānu Clearness. Un dīvainākais bija tas, ka gandrīz visi to izlasīja. Jaunie vīrieši un sievietes no visas Japānas rakstīja komentārus saskaņā ar vārdiem "Sugoi, sugoi!", Great, great, viņi uzmundrināja. Un gaidīja nākamo kodumu "Skaidrība". Mobilo telefonu romānu saturs nav - ne tikai. Tas ir vairāk apstākļu dēļ. Tā kā japāņu mobilie tālruņi jau bija pagātnē, varēja sērfot internetā un skatīties TV. Japānā tie ir daudz nozīmīgāki nekā datori. Ka dažu pusaudžu klipi dažreiz tiekas, lai klusi ierakstītu savus mobilos tālruņus, lai fotografētu viens otru, lai nosūtītu viens otram viļņus. Un ka pat restorānā varat sēdēt klusumā un strādāt savā mobilajā tālrunī. Tā ir otrā pasaule, kuru visu laiku nēsājat. Arī glābšanās no reālās pasaules, tālu no stāstiem un reveries.
"Patiesībā mobilais romāns ir tikai pirmais solis ceļā uz digitālo literatūru," saka Tokijas balstīta tendenču pētniece Sven Kilian-Nakamura. "Turklāt šeit ir 25 procenti no visām drukātajām publikācijām Manga, un rakstzīmes ir ļoti līdzīgas uzņemtajiem attēliem." Nekādā brīdī nebija lapu, piemēram, "Maho-no-Ilando", uz kurām pusaudži, it īpaši, augšupielādēja tūkstošiem mazu papildu romānu tieši no saviem mobilajiem tālruņiem. Izdevēji ziņkārīgi sērfoja lapas. Vairāk nekā stāsti, kurus viņi interesēja par komentāriem. No desmit populārākajiem japāņu grāmatu tirgus dalībniekiem puse sāka kā mobilo telefonu romāni, katrs sliežu ceļš pārdeva vidēji 400 000 eksemplāru. Yoshi jau bija publicējis "Ayus Story" kā pašpublicētu grāmatu - darbs bija par 2,5 miljoniem reižu vairāk.
Nākamajā lapā: Vai arī mums ir tendence?
No desmit populārākajiem Japānas tirgotājiem puse ir sākusies kā mobilā tālruņa romāns.
Towa tika pilnīgi pārsteigta, kad kādu dienu Tokijas starta uzņēmums viņu sauca un piedāvāja viņai grāmatu līgumu par „Clearness”. "Es nekad agrāk par to nekad neesmu teicis saviem vecākiem un draugiem. Patiesībā es slepeni rakstīju," viņa atgādina, kad viņa nejauši iet pastaigā pa mirdzošo Louis Vuitton veikalu, vienu no viņas mīļākajiem varoņu veikaliem.
Viņa pērk, pārdod sevi un ir dīvaini sapņojusi starp: "Tas ir auksts, tā ir ļoti auksta vieta, es stāvu tur viens pats, tas, iespējams, ir sapnis, es sāku palaist, bet tikpat daudz, cik es eju, es negaida "Manas kājas ir smagas, un, kad es domāju, ka es uzlūkoju, un manas rokas ir sasprindzinātas neskaitāmām vīriešu rokām." Frāzes, piemēram, no attēlu grāmatas, manga prozas. Nedaudz ievainots, tikai adīts. Displeja lapā ir 160 rakstzīmes, tāpēc stils tiek atstāts aizmugurē - pat ja jūs turpināt ar japāņu rakstzīmju valodu, nevis ar mūsu vienkāršajiem burtiemjo katrai ikonai ir sava nozīme, atšķirībā no vēstules. Vai tas novērsīs, ka mobilā tālruņa fantastika ierodas Vācijā? Manga to darīja, lai gan tie ir vērsti no muguras uz priekšu. Un vai pareizais tehnoloģiju un kiča maisījums ne vienmēr atrod savu auditoriju starptautiski?
Towas "Clearness" atstāj pārāk saldu pēcgaršu. Tāpat kā citi mobilie romāni. Kur debesis vienmēr ir zilas vai pērkona negaiss, garastāvoklis, kas izceļas ar debesīm, vai skumjas. Cilvēki ir saldi vai ļauni. Digitālais novada romāns, maudlin uz pēdējo asaru. "Koizora" bija sava Mika mobilā darba nosaukums, kurš uzreiz pārdeva 1,4 miljonus eksemplāru kā grāmata, tika filmēts kā "Mīlestības debesis" un pārvērtās par jauniem japāņiem iznākušo kanceleju: stāsts par zēnu, kurš atdala savu draudzeni Kad viņš uzzina, ka viņam ir vēzis, viņš vēlas, lai viņu izglābtu no viņa ciešanām. Viņa meklē un atrod viņu un paliek kopā ar viņu līdz rūgtajam beigām. Tas vienmēr ir līdzīgs 16 gadus veca dienasgrāmatai. Vai 27 gadus vecs Towa nav mazliet vecs žanram? "Nē, kāpēc?", Viņa smejas. Tad viņa atklāj, ka Anna Sui modes veikala logā ir saburzīta kleita: "Aah, Kawaiiii, kawaiii!", Sweet, salda, viņa skūpstās un lēkt apkārt displejam.
Varbūt jautājums bija patiesi ārējs. Towa jau sen ir bijusi līguma autors Starts-Verlag. Vēl divas mobilā telefona romāni viņa ir publicējusi. "Mana ģimene ir super lepna," viņa saka, "pat manas draudzenes tagad vēlas sākt rakstīt un mana vecākā māsa." Ikviens var izmēģināt, vai viņš atrod ceļu uz godību, ja nepieciešams, arī anonimitātes aizsardzībā; vairums autoru, piemēram, Towa, raksta pseidonīmu. Kāda īsta literatūra ir, japāņu pusaudži caur mobilajiem romāniem diez vai mācās - varbūt lasīt. Galu galā, saka japāņu skolotāji. Un ceru, ka mobilo telefonu romāni kā uzkodas ir pietiekami labs, kādreiz, lai paķertu patiešām labu grāmatu. "Es pats nekad neesmu lasījis grāmatu," atzīst Katsura Okiyama, kas ir kancelejas autore, kas skāra "K" par barwoman, kas dzemdēja bērna bērnu. "Es vienmēr esmu rakstījis apmēram 100 īsziņas dienā."
