Velsa: zaļās vietas
Vietas nosaukums izskatās tā, it kā kāds no Scrabble vēlas atbrīvoties no visiem burtiem: Llanfairpwllgwyngyllgogerychwyrndrobwllllantysiliogogogoch. Velsā ir visilgāk un visgrūtāk izrunāt vārdu, bet 13 gadus vecais Bilijs gludi iet pāri lūpām. Atkal un atkal viņš runā par monstru vārdu. Nāciet, izmēģiniet to porcijās! "Chanwär pochwingär gogerisch ..." - tas ir bezcerīgs.
Mēs esam priecīgi, ka mēs zinām vismaz tās pilsētas nosaukumu, kurā mēs atrodamies: Caernarfon, runājot Kairnarwon, piekrastes pilsēta Velsas ziemeļos. Ar labi saglabājušām pilsētas sienu, kas aptver viduslaiku ieliņas. Ar iespaidīgu pili, kurā ir 13 torņi - un kurā katrs pirmdzimtais angļu karaļa dēls ir nosaukts Velsas princis un līdz ar to britu troņa mantinieks.
Un ar draudzīgajiem vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, Donna Goodman, Billy māte, kas pašlaik apkalpo velsiešu ēdienu: sautētu liellopu gaļu ar burkāniem, pastinaki un klimpām.
44 gadus vecais tūrisma ceļvedis ir izveidojis cilvēku, kas aicina ģimenes viesus apmeklēt ģimenes vakariņas, tīklu. Tātad, lai viņi atrastu garšu Ziemeļvelsā. Tā kā reģionā ir daudz vairāk nekā zaļā ainava un gandrīz divas reizes vairāk aitu kā iedzīvotāji: pilis, virpuļojošas upes, tvaika vilcieni. Viktorijas piejūras kūrorti. Un "yr hen iaith", senā valoda, kas, iespējams, tika radīta 6. gadsimtā, padarot to par varbūtējo vecāko, ko runā Eiropā.
Tā kā velsieši zaudēja savu zemi angļu valodā, šī valoda ir kļuvusi par viņu mājām. Un viņi neļāva viņiem atņemt. Ne tad, kad angļu valoda kļuva par oficiālo valodu 1536. gadā; ne tad, kad 1870. gadā skolas sistēmas tika apvienotas. Valoda tika aizstāvēta. Un par to viņa deva velsiešiem piederības sajūtu, identitāti. Šodien apmēram 750000 cilvēku var runāt velsiešu valodā; viens no viņiem tagad sēž pie mums pie galda, cenšoties mezglot mūsu mēli vienā valodā:
"Llanfairpwllgwyngyllgogerychwyrndrobwllllantysiliogogogoch," Billy atkārtojas. Par laimi, un varbūt nožēlojami par tādiem tūristiem kā mums, velsiešu valodā ir arī saīsinājums vietas nosaukumam: Llanfair PG. Rokasgrāmatā atrodam vācu tulkojumu: Sv. Marijas baznīca pie balto lazdu riekstu koku dīķa straujajā virpulī uz sarkanā Sv. Tisilio baznīcas grota. - Šķiet, ka velsiešu valoda ir viena no precīzākajām valodām pasaulē.
Kad jūs braucat pa visu valsti Velsā, debesis pārvēršas par lielu mākonis teātrī: šīfera pelēka mākoņa monstri, kas sakrīt pret zilo fonu virs mums. Medības debesīs. Ir grūti, viņi, šķiet, virzās tuvāk un tuvāk kalniem, it kā viņi gribētu mūs sasmalcināt. Un kā trokšņa veidotājs, lietus svītro ar velsiešu valodā runājošo raidorganizāciju BBC Radio Cymru no automašīnas radio līdz likmei.
"Mūsu lietus," Donna Goodman mums teica, pirms atvadīšanās, "ir sulīgs, seksīgs lietus, nevis tas, kas ir nožēlojams." Laika apstākļi ir, vai tas iepriecina velsiešu valodu vai nē. Tātad, viņi ir sākuši izturēties pret to kā dīvains draugs, kurš tiek uzņemts, kā viņš ir - un kura iedoma dažreiz tiek pieminēta. Viņi vienkārši izslēdz gaisa mitruma lodītes.
Tāpat kā jaunais pāris, mēs satiekamies, kad mēs staigājam Berwyn kalnos līdz Vecnwy ezeram: valkājot Bermudas un Velingtona zābakus; tie ķīļi bikses un pārgājienu zābaki, bez lietussarga, nav kapuci. "Mēs to esam pieraduši," viņa saka, un lietus liek sarkanām cirtām uzburot.
Aitas ganās vienaldzīgi slapjā vilkā uz Rhiwargor kritiena. Tad mēs beidzot esam pie ezera. Ja Lake Vyrnwy nav dabisks ezers, bet dzeramā ūdens rezervuārs apmēram 80 kilometru attālumā no Liverpūles: pirms 120 gadiem, siena, aiz kuras aizgāja astoņas mazās upes un nogrima Llanwddyn ciems, bija lielākais akmens dambis Apvienotajā Karalistē. "Lake Vyrnwy Hotel" baudām skatu uz ūdeni, kurā stāv gaiši pelēks tornis ar vara zaļo jumtu: tas ir lielā vannas istabā esošais spraudnis, kurā siets pāri cauruļvadam uz Liverpūli. Bet tagad, ieskauj migla, viņš šķiet apburts - it kā viņš būtu novietots tikai starp mežainajiem kalniem, lai Rapunzel būtu vasaras rezidence.
Tad nākamais akts sākas lielā mākoņa teātrī. Daži bezdelīši lido augstu debesīs virs alvas pelēka ūdens. Slānekļa krāsas monstri, kas tikko cīnījās savā starpā, ir izsmeltas. Un starpā, kas rodas starp tām, saule pieaug.
Viesi sirreālā krāsā
Tremadoga līcis atrodas mums siltā, mīkstā gaismā, jo mākslinieki to mīl.Un, tāpat kā cilvēki glezniecībā, pēkšņi jūtamies - sirreālā glezniecībā: divi vācu tūristi stāv Itālijas zvejnieku ciematā, kuru mākslinieks ir iestrādājis velsiešu ainavā. Campanile torņi virs Vidusjūras jumtiem. Jūs varat redzēt Florences katedrāles kupolu. Piazza ar fuchsias un klinšu rozēm. Strūklakas, statujas, kolonnas un Vidusjūras augi, piemēram, palmas un oleanteri.
Mākslas darbu nosaukums, par kuru mēs esam pēkšņi kļuvuši par daļu, ir Portmeirions. Mākslinieks, kurš to radījis, bija Sir Clough Williams-Ellis, un viņš izpildīja savu lielo mūža sapni. 1925. gadā velsiešu arhitekts nopirka galvu šajā līcī, komplektā ar Viktorijas lauku māju ar aizaugušo parku. Un iedvesmojoties no Itālijas pilsētas Portofino, viņš sāka apvienot britu ēkas ar itāļu valodu.
Tas, kas bija pretrunā ar viņa sapni, ātri pielāgojās, piemēram, īsie koki, kurus viņš salocīja ar stiepli cipresei. Viņš uzreiz nepieņēma ierobežojumus: kādēļ itāļu laukumu nedrīkst ieskaut jonu kolonnas, kas savukārt ir dekorētas ar Siāmas tempļa dejotājiem? Kāpēc ne tikai iegremdēt veco kuģi piestātnes sienā?
Kad mēs vakarā ejam pa saulrietu uz savrupmāja terases, mums ir jādomā, ka viņš to nevēlami iedomāties: Kā viņš pieauga kā ļoti vecs džentlmenis Knickerbockern un Kanārijas dzeltenajos ceļgalu zeķēs, lai strādātu pie sastatnēm. Tajā ienāca sienas, kur logi bija tam piesaistīti. Nenogurstoši atnesa savu sapni realitātē. Tas bija tā vērts: Portmeirions ir vienīgais, ko slavēja Sir Clough Williams-Ellis.
Tika attēlotas Erddig Hall Yorkes un viņu kalpi
Piedāvājam lietus nokrāsas pret muižas Erddig Hall logiem Wrexham nomalē. Tas ir pilošs no liepu kokiem dārzā. Bērnu sprādzieni debesīs ar zosu balsu. Mēs ieejam garajā ķieģeļu ēkā ar kalpu ieeju kā reizi personālam, pagātnes galdniekam un kalējam, kautuvei un pagalmam; Staļļi, veļas mazgātava, maiznīca. Tā turpinās, aiz virtuves ar roku satvērušiem galdiņiem un patentu cepešpannu pirms atklātas uguns.
Tikai tad mēs beidzot tuvojamies stingriem dzīvokļiem, kurus 200 gadus dzīvoja Yorke ģimene. Yorkers bija ne tikai ieradums aicināt visus vīriešu dzimuma biedrus Filipu vai Sīmani, bet arī īpašas attiecības ar saviem darbiniekiem. Tāpēc mūs šodien izmēģina durvju ieeja no durvīm.
Tā kā kalpiem bija pastāvīga vieta gandrīz visās savrupmājās. Tomēr vieta vēsturē, noteikums parasti nedod viņiem a - drīzāk jūs ļausiet iemūžināt savus mājdzīvniekus senču galerijai. Tomēr Erdigg zālē viss bija atšķirīgs: kad kāds no Jorkas, Pētera, tika attēlots ap 1780. gadu, viņš nāca klajā ar ideju, ka arī viņa kalpi ir krāsoti.
Un tādējādi izveidojās ilgstoša tradīcija: Jorkas paaudzes no tā laika rakstīja dzejoļus un dienasgrāmatas par saviem darbiniekiem un ļāva to attēlot.
Tagad viņi no mums slēpjas uz leju, cienīgi, turot rokās viņu ikdienas darba zīmes: Viljams, kalējs, Džeks, meistars Jane, kalpone. Vecākās dāmas no Nacionālās uzticības vada tūristus apkārt, pastāstiet anekdotēm par agrākiem laikiem duci reizes dienā ar neizsakāmu entuziasmu. Un kā pēdējais Yorke, atkal Filips, vairs nevarēja saņemt ēku; un beidzot nodeva viņam Nacionālo trestu. Viņš to atjaunoja - tā, ka šodien mēs varam doties ceļojumā pa laiku līdz pagājušo dienu kalpu pasaulei.
Divi meitenes, Amber un Dilly, sēž uz Llanfyllin tirgus laukuma mazās sienas, alus bundžās to rokās, matiem krāsains svītrains, zābaki izkaisīti ar dubļiem. Viņi cer, ka kāds no viņiem aizvedīs pēdējo bitu uz Y Dolydd Workhouse. Viktorijas laikmeta ēka bija ceturtdaļa nabadzīgo, veco un nelikumīgo. Bet šodien abas meitenes ir apmaksājušas 40 mārciņas, lai trīs dienas klausītos mūziku un dejotu dubļos: kopš 2004. gada tur notika trīs dienu festivāls. "Vispusīgākais, sparīgākais festivāls Velsā," sola mājas lapu, kurā dzīvo mūziku no tautas līdz klinšu skaistam, kabarē telti un lielu teritoriju bērniem.
Pasākums ir "ļauns", teiksim arī Dzintars un Mīļš, tik tiešām foršs. Ka viņa ir pilnīgi lietaina; ka cilvēki ir kempingi mīkstinātajā laukā - tas nav svarīgi! Garastāvoklis ir "ļauns", dubļi ir "ļauni". "Nāc kopā ar mani!" Kā ne velsieši mēs diemžēl neesam piemēroti karstajiem dubļiem. Bet kas ellē: mēs esam piedzīvojuši sexy lietus un velsiešu campaniles; un, ja vajadzīgs, mēs tagad varam jautāt bez dusmas par ceļu no Ysbyty Ystwyth uz Ysbyty Cynfyn. Ja mums vajadzēja izgudrot velsiešu sakāmvārdu, viņa tulkojums būtu: Velss ir ļauns.
Velsa: apskates vietas un informācija
Viesnīcas, maršruta plānošana un daudz citu noderīgu padomu un daudzas adreses, par kurām jūs varat saņemt informāciju par: - Visit Wales; Brunel House; 2, Fitzalan Road; GB-Kārdifs CF 24OUY; Tālr. 00 44/29 20/49 99 09; Fakss 29 20 48 50; www.visitwales.de - apmeklējiet Lielbritāniju; Lielbritānijas Nacionālā tūrisma pārvalde; Dorotheenstr. 54; 10117 Berlīne; Tālr. 018 01/46 86 42; Fakss 030/31 57 19 10; www.visitbritain.de
Rezervējiet padomus Velsai un tās apskates objektiem
- Britta Schulze-Thulin: "Wales", ceļojumu zinātības izdevniecība, 19.90 eiro Ceļojumu ceļvedis sniedz detalizētu informāciju par valsti un tās iedzīvotājiem, kā arī piedāvā ieteikumus ekskursijām un pārgājieniem, apraksta reģiona skaistākos krogus, satur daudz padomu un plaša kartes sadaļa. Praktisks papildinājums: velsiešu vietu nosaukumi fonētiskā transkripcijā. - Britta Schulze-Thulin: "gibberish, velsiešu vārdnīca", ceļojumu zinātības izdevniecība, 7,90 eiro pēc iespējas mazāk bifeļi? un joprojām runā ar velsiešu dzimto valodu. Mutiski tulkojumi arī palīdz saprast valodas struktūru. Grāmatu ikdienas ceļošanai? un vietējo iedzīvotāju sirdis!
Velsiešu iesācējiem: Cenedl heb iaith, cenedl heb galon. Tauta bez valodas ir tauta bez sirds.
Canmol dy fro no thrig yno. Slavējiet savu valsti un tur dzīvojiet.
Gwell fy mwth fy hun na phlas arall. Labāk mana māja nekā citas pils pils.
Bedd a wna bawb yn ārstradd. Kapu dēļ visi ir vienādi.
Gwell digon na gwledd. Pietiekami labāk nekā partija.
