E. M. Forster: "Numurs ar skatu"
Grāmata
Florence, pagājušā gadsimta sākumā: Izglītojošā ceļojuma laikā jaunā angļu sieviete Lucy Honeychurch iemīlēja drosmīgo brīvo garu Džordžu Emersonu. Viņas brālēns, kurš pavada Luciju kā vienkāršu vīru, ir sašutots: jo šis cilvēks viņu uzskata par sociāli pilnīgi nepiemērotu. Ātri viņa ar Luciju dodas atpakaļ uz Angliju; tur viņai vajadzētu iesaistīties labi audzētajā, bet ļoti garlaicīgi Cecil Vyse. Tomēr neviens no dalībniekiem nav pārdomājis likteni un sajūtu spēku. Vismaz Lūsija pati.
Ar izsmalcinātu ironiju un vieglumu Edvards Morgans Forsteris noraida Viktorijas sabiedrības stingrās manieres un tukšās konvencijas.
Autors
Edward Morgan Forster (1879-1970) tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem angļu rakstniekiem. Viņa romāns "Numurs ar skatu" bija uzticīgi imitēts 1985.gadā, starring Helena Bonham Carter un Julian Sands, un saņēma trīs Oskarus. Forstera literāro panākumu vidū ir "Redzot Hovarda beigas", "Eņģeļi un muļķi" un "Indijas meklēšana".
Pasūtījums "Die Liebesromane" ChronoquesDuVasteMonde Book Edition
Pasūtiet visu ChroniquesDuVasteMonde grāmatu izdevumu "Die Liebesromane" tieši šeit mūsu veikalā un ietaupiet vairāk nekā 40 eiro salīdzinājumā ar vienu pirkumu.
"Leseprobe" numurs ar skatu
Pension Bertolini "Šim Signoram nebija tiesību," sacīja Miss Bartlett nežēlīgi, "nekādā veidā! Viņa ir apsolījusi mums uz dienvidiem vērstus numurus ar skaistu skatu, tieši blakus, un tagad tie ir uz ziemeļiem vērsti numuri, kas atvērti uz pagalmu un atrodas tālu uz pagalmu Ak, Lucy! "
"Un viņa joprojām ir īsta londoniete!" teica Lūsija, kas bija pievienojusi Signora neparedzētajam Cockney akcentam. "Kā tad, ja Vestminsteris būtu šeit!" Viņa paskatījās uz abām angļu valodas rindām, kas pie galda bija viena no otras; pāri baltā ūdens un sarkanvīna pudelēm starp angļu valodas rindām; par mirušā karalienes un vēlu poeta laureatus portretiem, kas karājās lielā mērā aiz angļu valodas; un Anglijas baznīcas paziņojumu (Rev. Cuthbert Eager, M.A. Oxon.), kas bija vienīgā cita sienu apdare. "Šarlote, vai jūs domājat, ka mēs varētu būt arī Londonā, es nevaru noticēt, ka tur ir citas lietas, iespējams, tāpēc, ka esat tik noguris."
"Jūs, iespējams, pagatavojāt buķeti uz šīs gaļas," sacīja Miss Bartlett, nolaižot dakšiņu. "Un es biju tik ļoti gaidījis Arno! Telpas, kuras Signora mums solīja savā vēstulē, iet uz Arno." Signora nebija nekādu tiesību. "Katra kamera ir piemērota man," turpināja Miss Bartlett, "bet jums nevajadzētu baudīt skaistu skatu jau ir krusts."
Lucy baidījās būt egoistiska. "Šarlote, jums nevajadzētu mani sabojāt, protams, jums arī ir jauks skats uz Arno." Bartlett, kura ceļa izdevumus daļēji apmaksāja Lucy māte? dāsnums, uz kuru viņa bieži atsaucās. "Nē, nē, tu!" "Es uzstāju, ka jūsu māte man nekad nepiedos, Lucy." "Viņa nekad par to neatbrīvos."
Dāmu balsis bija skaļākas, bet arī atklājās? ja tas noteikti ir jāsaka? noteiktu kairinājumu. Viņi bija izsmeltas un strīdējās, lai gan viņi izlikās pārspēt viens otru pašaizliedzībā. Daži no viņas kaimiņiem jau ir mainījušies, un viens no viņiem? viens no tiem, kuriem nav bērnudārza, jo viņi tikās ārzemēs? pat bija nervs, kas noliecās uz priekšu un iejaucas viņu strīdos. Viņš teica: "Man ir istaba ar skaistu skatu, man ir tāda." Miss Bartlett izlēca šokā.
Parasti viesa viesi tos neuzskatīja par vienu vai divām dienām, pirms tos vērsās? un bieži vien uzzināja tikai pēc izbraukšanas, neatkarīgi no tā, vai viņi bija „piemēroti” vai nē. Viņa zināja, ka tam, kurš iejaucās, nebija nekādu veidu; viņai vispirms nebija jāpievēršas viņam. Viņš bija vecs vīrietis ar masīvu augumu ar atvērtu, tīru skūšanās seju un lielām acīm. Šīm acīm bija kaut kas bērnišķīgs, lai gan tas nebija senilitātes bērnība. Kas tieši tas būtu? Bēdas uzzināt, ka Bartlett kundzei nebija pašas; Viņas skatiens aizbrauca uz savu tērpu, kas neapšaubīja viņu.Iespējams, viņš mēģināja iepazīt viņu, pirms viņš zināja, ar ko viņš nodarbojas. Viņa bija mazliet mulsinoša, runājot ar viņu, un tad teica: "Jauks skats, ak, jauks skats! Cik burvīgs ir jauks skats!"
"Šis ir mans dēls," sacīja vecais vīrs. "Viņa vārds ir Džordžs, viņam ir arī jauks skats." "Ak," sacīja Miss Bartlett, ļaujot Lucy, kurš gatavojas kaut ko teikt, pat runāt. "Tas, ko es domāju," viņš turpināja, "ir, jūs varat saņemt mūsu telpas, un mēs paņemsim jūsu, mēs tikai tirgosim." Labākie tūristi bija satriekti un simpātiski jaunpienācējiem. Miss Bartlett saņēma sevi pēc iespējas ciešāk, atbildot uz piedāvājumu, sacīdams: "Liels paldies, bet tas ir ārpus jautājuma." "Kāpēc ne?" teica vecais vīrs, abi dūri uz galda. "Jo tas ir ārpus jautājuma, paldies." "Ak, jūs zināt, mums nepatīk ...", Lucy sāka. Atkal, viņas brālēns neļāva viņai runāt. "Bet kāpēc?" Viņš neļāva. "Sievietēm ir patīkams skats, vīrieši to nedara." Pēc tam viņš sita abus dūriņus uz galda kā nerātns bērns, vērsās pie sava dēla un sacīja: "Džordžs, pārlieciniet viņu!" 2 Ir skaidrs, ka viņiem jābūt telpām, ”teica dēls.
Viņš neredzēja dāmas pie šiem vārdiem, bet viņa balss nodeva apgrūtinājumus un bažas. Arī Lucy bija apgrūtināta, bet saprata, ka viņi saskaras ar to, ko viņi sauc par "labās puses sižetu", un viņai bija neparasta sajūta, ka strīds katru gadu paplašinās un padziļinās, kad tūristi bez bērnudārza atvēra mutes, līdz brīdim, kad tas vairs nebija jautājums par istabām un skaistiem skatiem, bet kaut kas pilnīgi atšķirīgs, kaut ko viņa nekad nebija zinājusi. Tagad vecais vīrs bija karsts: kāpēc nevēlaties tos tirgot? viņš nometa. Kas viņiem ir tikai pret to? Pusstundā viņi būtu iztīrījuši telpas.
Tomēr gudrs sarunas smalkumos? Saistībā ar brutālo vardarbību, Miss Bartlett izslēdzās. Viņa nevarēja uzlikt šādu ķīli uz ķīļa. Viņas seja apsārtusi ar nepatiku, un viņa paskatījās apkārt, it kā sakītu: "Vai tu esi viss tāds?" Pēc tam divas mazas vecās dāmas, kas sēdēja nedaudz tālāk uz galda un bija aplokšņu audums, kas karājās virs krēsla aizmugures, paskatījās uz augšu un skaidri norādīja: „Nē, ne mums; mēs piederam smalkai sabiedrībai.
"Ēd, mans dārgais," viņa teica Lūsijai, atkal spēlējot ar miesu, kuru viņa iepriekš bija noraidījusi. Lūsija teica, mumbling, tie ir ļoti dīvaini cilvēki, ar kuriem saskaras. "Vienkārši turpiniet ēst, mans dārgais, šī pensija ir letdown, rīt mēs ejam kaut kur citur."
